Antona Austriņa memoriālais muzejs "Kaikaši"
"Rakstīdams šīs rindas, es redzu mūsu patumšo lielo ustabu pildāmies aizgājušo gariem, kas nāk ārā no kaktiem tīri kā no pazemes. Tur baltā veļu drūzmā es ieraugu ne vien tēvu, māti, vectēvu, bet veselu garu senču rindu izkustam no sirmās senatnes. Kā apstulbis aiz brīnumiem blenžu šinī nepārredzamajā senču pulkā, kas man atdevuši savu garu, savas asinis, savu valodu un savu nesalaužamo dzīves prieku, prieku par visu, kas dzīvo un kas nomiris, par rasas pilienu, kurā atspīd visa pasaule, savu pieticību un savu pazemību.
Šis mantojums ir tik liels, ka uz apkārtni es skatos it kā ar mājas acīm un runāju vēl šo baltu dien mājas valodu. Mūsmāja nav tikai pajumte, patvērums pret lietu un vēju, viņā uzglabājies arī kāds kripats no pašas tautas dvēseles."
A. Austriņš
Antona Austriņa ( 1884 – 1934 ) dzimtajās mājās Vecpiebalgas pagasta „Lejas Kaikašos” 1990. gadā iekārtotais piemiņas muzejs piedāvā iepazīties ar aizrautīgākā Piebalgas novada apdziedātāja dzīvi un daiļradi. Eksponētā rakstnieka meitas, pazīstamās trimdas kultūras darbinieces Mudītes Austriņas ( 1924 – 1991 ) kopš 20. gs. vidus veidotā dažādu valstu un tautu saules atveidu kolekcija ir unikāls viņas personības un dzīvesgājuma atspulgs.
Kaikašu ciems ar ceļu un taciņu tīklā ieausto sešu zemnieku sētu daļēji saglabāto apbūvi ir koncentrēta pagātnes Vecpiebalgas zemnieku , zvejnieku, tirgotāju un amatnieku dzīvesveida ,kā arī novada vēstures peripetiju rezultāts un liecība.
Vienas dzimtas dzīve šajā mājā atspoguļo visas tautas likteņgaitu- te ir vēveru atstāto ratiņu nospiedumi lielās ustabas padilušujā grīdā, te jēru kupču un vēršu dzinēju stāsti, te Latvijas brīvvalsts saimnieciskā augšupeja vecajā mājas galā.
Un tad robežšķirtne, puspabeigta māja, pusdzīvotas dzīves, latvieši šeit un latvieši pasaulē. Bet tam visam pāri- saule!
CENRĀDIS
Muzeja apmeklējums:
LR skolēniem, pilna laika studentiem 2,00 Eur
LR pensionāriem 2,00 Eur
Pieaugušajiem 2,50 Eur
1-2 pieaugušajiem ar 1-4 bērniem vai vienai daudzbērnu ģimenei (uzrādot Latvijas Goda ģimenes apliecību “3+ Ģimenes karti”) 5,00
Ekskursija muzejā (grupa no 10 pers.) 10,00 Eur (+ieejas maksa muzejā)
Piedāvājam:
- ekskursijas muzejā
tālr. 26132270 (Lauma Balode)
Vairāk informācijas:
http://www.draugiem.lv/kaikasi/
GPS: 57.0586, 25.7997
ENGLISH
Not far from the former parish school, the Viduskapi cemetery and book publisher Jānis Ozols’ native home Kūrēni lies the ancient Kaikaši village where local farmers, spinners, weavers and livestock traders used to live. In some places here we can still see the image of Piebalga from the turn of the twentieth century.
It is immortalized by Antons Austriņš in his stories, his poems, his book of childhood memories “Puiškans”, and his novel “Garā jūdze” ( The Long Mile).
Antons Austriņš spent the first sixteen years (1884 – 1900) of his life in “Lejas Kaikaši”, and also some time in the spring of 1905, recovering from the wounds he received at the firing that followed the demonstration on January 13 of the same year. After 1905 “Kaikaši” was no longer Antons Austriņš’ home, but instead it became a place where he would always be welcomed and cared for.
In 1932 the writer took his little daughter Mudīte to his father’s home for the first time. Mudīte would later become a writer for the Latvians in exile and a library and art gallery worker. For Mudīte “Kaikaši” becomes the most important place in Latvia. In 1991 she returned to her homeland from America, to “become the fatherland”, and she presents to „Kaikaši” her own collection of items depicting the sun, which is now a fascinating part of the exhibition in Antons Austriņš’ museum.
DEUTSCH
Umweit von der ehemaligen Gemeindeschule, von dem Mittelfriedhof und dem Haus des Verlegers Jānis Ozols „Kūrēni” befindet sich ein altertừmliches Dorf der Bauer, Spinnrảderdreher, Weber und Viehhảndler „ Kaikaši”. Mancherorts sind hier noch deutlich die fừr Piebalga im Wechsel des 19./20. Jahrhunderts charakteristischen Zừge zu sehen, die in seinen Erzảhlungen, Gedichten, im Buch „ Puiškans”, das die Schilderung seiner Erinnerungen an die Kindheit ist, und im Roman „ Die lange Meile” Antons Austriņš der Vergessenheit entrissen hat.
In „Lejas Kaikaši” verbringt Antons Austriņš die ersten sechzehn Jahre seines Lebens (1884-1900) und heilt im Frừhling und Sommer des Jahres 1905 die Verwundung, die die Folgen des Beschusses am 13.Januar war. Nach 1905 wird „Kaikaši” zu einem Haus, wo man fừr den Schriftsteller immer sorgt, zu Gast bittet und wartet.
1932 bringt der Schriftsteller in sein Vatershaus das erste Mal auch seine Tochter Mudīte, die spảtere lettische Literaturwirkende im Exil, die Mitarbeiterin der Kunstgalerien uns Bibliotheken mit. Fừr Mudīte wird „Kaikaši” fừr ein Leben lang zum bedeutendsten Ort in Lettland. 1991 kehrt sie aus Amerika in die Heimat zurừck, um „zur Vaterlandserde zu werden”, und schenkt dem Museum ihre Kollektion der Schilderung der Sonne, die einen fesselnden Bestandteil der Grundexposition des Museums von A. Austriņš bildet.
Mudītes Austriņas (1924 - 1991) zīmējumi
