Indulis Zvagūzis (1928.g. 24. martā Vecpiebalgā, rentnieka ģimenē - 1994.g. 26. decembrī Rīgā. Apbedīts Rīgas Meža kapos)

Grafiķis, gleznotājs, grāmatu un periodisku izdevumu ilustrators. Darbu oriģināli atrodas Cēsu Vēstures un mākslas muzeja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.

No 1948. līdz 1956. gadam Indulis Zvagūzis studēja Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, kuru beidza ar Eduarda Kalniņa vadībā izstrādāto diplomdarbu "Gatavošanās regatei". No 1959. gada Zvagūzis piedalījās izstādēs, sešdesmitajos gados gleznoja ainavas akvareļa tehnikā. (1963. gadā kopā ar Uģi Mežavilku izveidoja personālizstādi Madonā). 1964. gadā Induli Zvagūzi uzņēma Latvijas PSR Mākslinieku Savienībā.

50.gadu beigās Zvagūzis pievērsās grāmatu ilustrēšanai un mākslinieciskajai apdarei. No 1958. līdz 1965.gadam un pēc pārtraukuma no 1977. līdz 1988.gadam strādāja Latvijas Valsts Izdevniecībā (vēlākā "Liesma") par māksliniecisko redaktoru (no 1980.gada- vecākais mākslinieciskais redaktors). 70. un 80. gados veica arī līgumdarbus izdevniecībās "Zinātne" un "Zvaigzne", zīmēja ilustrācijas latviešu periodiskajiem izdevumiem - žurnāliem "Bērnība", "Draugs", "Zīlīte", "Padomju Latvijas Sieviete", "Veselība" un "Zvaigzne", kā arī pasaku kalendāriem. Ar Zvagūža ilustrācijām un grafisko apdari pie lasītājiem nonāk folkloras, bērnu un pieaugušo daiļliteratūras izdevumi, mācību grāmatas, arī Viļa Samsona darbs "Kurzemes katlā. Partizāņu un frontes izlūku cīņas 1944-1945" (1969), sabiedriski politiskais izdevums "Padomju Latvija- Sovetskaja Latvija" (1965). 60. gados Indulis Zvagūzis ilustrēja latviešu pasaku un mīklu grāmatas: "Bārenīte un mātes meita" (1964), krieviski "Sirota i mameņkina dočka (1966), Vijas Ripas sastādīto "100 mīklu" (1966), "Garā pupa" (1968). Vismazākajiem lasītājiem grāmatu pasaules valdzinājumu atklāja Induļa Zvagūža košās, sirsnības un dzīvības pilnās ilustrācijas Bruno Saulīša viena dzejoļa grāmatiņai "Ziema klāt" (atkārtots izdevums - "Jumava", 2011), Žaņa Grīvas "Bitītes Dūcenītes ceļojums" (1967, 1968), Herberta Dorbes "Tas notika Kaķpēdiņu bulvārī" (1971, 2. izdevums Ventspilī, ar grāmatas tapšanas vēstures aprakstu un raidlugas CD, kurā Teicējs ir Rūdolfs Plēpis, bet lomās - sabiedrībā pazīstami ventspilnieki: Kaķanags- Aivars Lembergs, Peļupērkons- Armands Vijups, Buldurjānis- Ingrīda Štrumpfa), Jūlija Vanaga "Mazā Mikiņa lielie darbi" (1973), Kārļa Griguļa "Zīlītes dziesma" (1974), Raiņa "Puķu lodziņš" (1965) brāļu Grimmu "Ansītis un Grietiņa" (1972), Andersena "Princese uz zirņa" (1970), Kārļa Skalbes "Kaķīša dzirnavas" (1974), Skalbes "Pasakas" ar Induļa Zvagūža ilustrāciju 1974.gada izdevumam uz 1. Vāka (Zvaigzne ABC, 2007), izdevniecības "Zinātne" 1995. gadā izdotajam dāņu pasaku krājumam.

Pasaku kalendāros publicētas Induļa Zvagūža ilustrācijas latviešu tautas pasakai "Vērša būdiņa" (1971) un Grimmu "Ansītis un Grietiņa" (1972). 1982. gadā bērni saņēma krāsojamo grāmatu "Zirgi".

Jauniešu uztverei piemēroti Zvagūža ilustrētie Ojāra Vācieša "gandrīz dienasgrāmatas" "Tās dienas acīm" (1975) un Aspazijas autobiogrāfiskās diloģijas "Zila debess zelta mākoņos" (1968) izdevumi. Pieaugušie lasītāji varēja novērtēt mākslinieka veikumu Ernesta Eferta- Klusā grāmatā "Plinšu sieva" (1969), Jāņa Poruka "Pērļu zvejnieks"(1994), Aleksandra Čaka "Kļava lapa" (1969), Alberta Bela "Izmeklētājs. Būris" (1977), Harija Gāliņa "Baltais ilknis.Laivas lellis" (1978), "divdesmit mazgrāmatu" kopkrājumā- Imanta Auziņa un Noras kalnas "Mūža acis" (1991) Zvagūzis ilustrējis arī fransuā Rablē "Gargantija un Pantagriēls" (1965),Antana Baranauska "Anīkšu sils" (1960), "Teodora Dreizera "Važas", Agatas Kristi "Rodžera Ekroida nāve" (1989), reja Bredberija "451 grāds pēc Fārenheita" (1975), ferenča Kašaji "telecilvēks" (1967), Bernāra Klavela "Spānietis", Pēra Lāgerkvista "punduris" (1972), Džeimsa Boldvīna "Bildstrītas blūzi" (1985).

Indulis Zvagūzis ir arī @ bibliotēkā izlasāmās Regīnas Ezeras grāmatas "Pie klusiem ūdeņiem"mākslinieks.

Anita Vanaga enciklopēdijā "Māksla un arhitektūra biogrāfijās"( A/S "Preses nams", 2003) , Zaiga Kuple reprodukciju albūma "Latviešu bērnu grāmatu grafika"( Rīga,1988 ) ievadā, un citi mākslas zinātnieki, raksturojot Induļa Zvagūža daiļradi, atzīst viņu par labu literatūras izpratēju un iejutīgu literārā darba interpretētāju ar plašām zināšanām par dažādu laikmetu un raksturu vizuālo traktējumu, kurš tēlaini un stilistiski daudzveidīgi, izmantojot akvareli,guašu,tušu, flomasterus, linogriezumu un kokgrebumu, poētiski atklāj grāmatas vidi, notikumus un personāžu. Gleznotāja Māra Rikmane piemin daudziem Zvagūža darbiem raksturīgo "ģeometrisko lineārismu". Aiga Dzalbe interneta žurnālā "Satori" publicētajā rakstā "Par kaut ko brīnišķīgu visa pārbagātības laikmetā" Induli Zvagūzi min to lielisko latviešu ilustratoru plejādē, kuri radījuši neaizmirstamus vizuālos tēlus.