Kārlis Skalbe makšķerē Alauksta ezerā Vecpiebalgā 20.gs. 30.gadi.

Foto no PMA "ORisāre" krājuma.

Makšķerēšana

Sākumā pirmā laiva, ar kuru tēvs brauca pa ezeru, bija bluķene. Vienkārša un primitīva laiva, kuru dzejnieka brālis Jēkabs no plata koka stumbra bija izcirtis. Reizēm abi ar tēvu braucām šai bluķenē pa ezeru makšķerēdami. Divi tur itin viegli varēja sēdēt katrs savā galā. Arī pret apgāšanos tā bija droša, jo bluķenes katrā malā bija piesieti mazi koka baļķēni un tā laiva bija stabila. Braukt varēja, iroties ar mazu koka lāpstiņu no vienas un otras puses. Pa malu gar niedrēm braucot, arī zivis ķērās vislabāk. Zivju toreiz ezerā bija daudz, vienmēr dabūjām pilnu tarbu.

Pa lielākai daļai tēvs viens pats gāja uz ezeru. Tad viņš pilnīgi varēja nodoties savām domām un bieži vien tā aizdomājās, ka neredzēja, kā asars rausta makšķeres plukstu. Tādās reizēs arī zivju bija mazāk, tikai kaķiem iznāca. Bet tas jau viņam bija tāds vaļas prieks, bez kā nevarēja iztikt. Lai zivis labāki ķertos, viņš reizēm tās iebaroja ar putraimu biezputru vai baltmaizi.

Vēlāk laivu meistars Baldiešēnu Niklass iztaisīja tēvam lielu skaisti nokrāsotu airu laivu. Tagad jau varēja velcēt un ielikt arī tinas.

No rīta uz ezeru tēvs taisījās itin svinīgi. Viņš necēlās vis agri kā citi makšķernieki, bet mierīgi paēdis brokastis, nodzina  bārdu un tā ap deviņiem vai pusdesmitiem no rīta uzlika galvā savu salmeni, paņēma saliekamo niedras makšķeres kātu un spieķīti vicinādams aizgāja uz Alaukstu. Sākumā viņš gāja gar Meirēniem pa lielceļu, vai arī pa taisnāko lauku ceļu, tad pa iestaigātu taciņu cauri mežam taisni uz ezeru. Tā viņš bieži nodzīvoja uz ezera līdz saules rietam un tad tikai pārradās mājās.

Skalbe Jānis Viesturs (1910. 23.VI Rīgā - 1986. 30.III Vecpiebalgā, apbed. Zīleskalna kapos).
Kārļa Skalbes un Lizetes Skalbes dēls. Beidzis Rīgas pils. 1. psk. (1925), 2. ģimn. (1929), LU Lauksaimniecības fak. (1936. 30. gadu nogalē strād. laikr. "Jaunākās Ziņas" vietējo ziņu nodaļā, public. recenzijas par grām. žurn. "Sējējs" u.c. 40. gados sācis saimniekot tēva mājās Vecpiebalgā. 1944 iesaukts Sarkanajā armijā, ievainots kaujās Kurzemē. Agronoms Vecpiebalgā, Gaujienā, Jaunpiebalgā, Liezērē. Mūža nogalē noliktavas pārzinis kolhozā "Alauksts". 
70. gados rakstījis atmiņas par K.Skalbi - "Atmiņas par manu tēvu"