Diezin vai mēs jel kad iedomātos uzdot šādu jautājumu, ja ne „Kalna Kaibēnu” kolēģa Aivara Ošiņa atradums!

Ir zināms, ka Matīss Kaudzīte bija aizrautīgs dārza kopējs.  Savas dzīves laikā viņš „Kalna Kaibēnus” no vientulīgas, visiem vējiem pakļautas sētas kalna galā pārvērta zaļā oāzē.  Desmitiem ābeļu, ogulāju, Latvijas un svešzemju koku un košumkrūmu, īpaši izkoptais Atmiņu stūrītis. „Kalna Kaibēnu” vīns tuviem un tāliem ciemiņiem, bet skaistākie āboli skolasbērniem Ziemassvētkos. Par to visu stāsta gan Matīsa Kaudzītes rūpīgi rakstītā „Kaibēnskolas hronika”, gan bijušo skolēnu atmiņu pieraksti.

Par bērzu sulu tecināšanu Kaibēnu kalnā līdz šim neko īsti nebijām dzirdējuši.  Zinot, ka šī tradīcija pie latviešiem jau izsenis novērota, jādomā, ka arī abi dižie piebaldzēni to piekopuši. Diemžēl šīs spēcinošās dziras iegūšanas aprīkojums vai kādas citas liecības par sulu laiku „Kaibēnos” līdz mūsu dienām nav saglabājies. Bet, tavu prieku! Viendien, kad „Kaibēnu” darbinieki un palīgi čakli zāģēja slimos un bīstamos kokus un sazāģēto skaldīja pagalēs, atklājās noslēpums.  Dažas pagales bija īpašākas par citām, jo tās rotāja korķi ar skaidri salasāmu uzrakstu „Neķena alus darītava” *. Nu bija skaidrs, ka reiz, kad vēl Nēķenā alu brūvēja, Kaibēnu kalnā ir tecinātas sulas un, sulu laikam beidzoties, katra urbuma vieta rūpīgi aizdarīta ar alus korķiem. Laika gaitā tie ieauguši kokos un zinātkārām acīm nav bijuši redzami. 

Žēl, protams, ka čaklais sulu tecinātājs nav atstājis uz korķa savu parakstu vai vismaz iniciāļus, bet mūsu rīcībā esošie fakti un ziņas ļauj cerēt, ka tas ir gan Matīsa Kaudzītes roku darbs! Pie tā tad arī šobrīd paliekam un svarīgās pagales noglabājam nākamībai.

*Uzziņai! Nēķena muižas (Taurenes pagasts) alus adītava darbojusies kopš 19.gs. otrās puses. Atradusies Gaujas labajā krastā. Brūzī savulaik izgatavoti 25 000 spaiņu alus gadā. Nēķena brūvējums bijis nopērkams Lāču un Brežģa krogā. Brūzis darbojies līdz Otrajam pasaules karam. 1944.gadā ēka saspridzināta. Līdz mūsu dienām saglabājušies alus pagrabi. Vienā no tiem kopš 2005.gada apskatāma Taurenes novadpētniecības ekspozīcija.