Niklāva Strunkes zīmēts latviešu bēgļu apsveikums Kārlim Skalbem 65.dzimšanas dienā (tapis 1944.gada 7.novembrī, Jūrkalnē)

 Mākslinieka Niklāva Strunkes zīmētais apsveikums tapis īpašos apstākļos- Jūrkalnē, 1944.gada novembrī, gaidot laivas, lai pārceltos uz Gotlandi. Bēgļu vidū bija gan Niklāva Strunkes, gan Kārļa Skalbes ģimenes, ģenerālis Tepfers, Jānis Grīns un daudzi citi. Apmēram 100 cilvēku.

Uz apsveikuma parakstījušies visi bēgļi, kas atradās Jūrkalnes apkārtnē.

Priekšmets ir ne tikai Kārļa Skalbes dzīves nogales traģikas atspoguļotājs (tā bija viņa pēdējā dzimšanas diena), tā ir latviešu tautas vēstures spilgta un emocionāla liecība.

Drūmajā kara, aizbraukšanas, neziņas un skumju noskaņā, kas valdīja jūras krastā laivas gaidošo bēgļu vidū, K. Skalbe, kā apsveikumā minēts, bija Latvijas cīņu un cerību simbols. Tas reizē bija priecīgs brīdis, tautas mīlēta dzejnieka jubileja, reizē bezgala skumjš, jo ne tādos apstākļos tā būtu svinama.  

Vairākas dienas pēc tam Kārlis Skalbe ar ģimeni bēgļu laivā pārceļas uz Zviedriju. Latvijā viņš vairs neatgriezās, ilgas pēc dzimtenes, smagais pārbrauciens lietainā, aukstā novembra naktī pāri Baltijas jūrai bija liktenīgs, saasinājās slimība un 1945.gada 15.aprīlī Stokholmā dzejnieks šķirās no dzīves.

Izcila latviešu mākslinieka pieticīgos apstākļos ar vienkāršiem krāsu zīmuļiem zīmētais apsveikums ir kā simboliska vēstures lappuse, to pāršķirot uz visiem laikiem  mainījās veselas tautas dzīve. Kārļa Skalbes pasaku labie gadi bija beigušies, tauta izklīdusi visā pasaulē ar sapni par dzimteni pagalvī kā pēdējās dzejās rakstīja Kārlis Skalbe.             

 

Priekšmets muzejā kopš 1992.gada. Garus gadu desmitus šo un vēl daudzas citas Kārļa Skalbes un Lizetes Skalbes lietas kā dārgas piemiņas no vecākiem Stokholmā glabāja viņu meita Ilze Skalbe- Legzdiņa. Tikai tad, kad tā laika vara Vecpiebalgas „Saulrietos” atļāva ierīkot Kārļa Skalbes muzeju (1987.), dzejnieka meita pamazām noticēja, ka laiki mainās, latvieši vēl aizvien mīl Kārļa Skalbes darbus un „Saulrieti” atkal kļūs par Skalbes mājām. Tā dārgās piemiņas lietas, rokraksti un  grāmatas atgriezās mājās.     

 

Pieejamība- ikdienā priekšmets muzejā nav apskatāms gan tādēļ, ka neietilpst pamatekspozīcijā, gan glabāšanas un eksponēšanas nosacījumu dēļ. Taču tas tiek izstādīts atbilstošās tematiskās izstādēs.

Pētniekiem priekšmets pieejams Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” lasītavā.