Matīsa Kaudzītes novērojumi.

„Vecpiebalgas Kaibēn- vēlākās Ogrēnskolas Chronika”

• 1880. gada 5. maijā Vecpiebalgā uzsniga sniegs. Vairākas dienas pieturējās ievērojams aukstums, kas nosaldēja saplaukušās koku, īpaši ozolu, lapas.

• 1890. gada pavasaris bija ļoti vēss, koki plauka vēlu, ābeles ziedēja tikai jūnija vidū.

• 1891.gada pavasaris bija ļoti agrs, jauks un silts.  Jurģos (23.apr.) pilnos ziedos ziedēja ievas.

• Pēc ārkārtīgi aukstās, sniegiem bagātās 1892. gada ziemas, kad dārzos izsala augļu koki, pavasaris atnāca ļoti vēlu. Koki plauka tikai maija pēdējās desmit dienās. Šajā gadā Matīss Kaudzīte akcentē, ka vecpiebaldzēnu izskolotās meitas, „skolās uz spodrību modinātas” sāk mājās mazgāt grīdas. Līdz tam grīdu mazgāšana esot bijusi vērojama tikai skolās.

• 1898. gada 23. maija rītā uznāca stipra salna, ķerdama stipri kartupeļu lakstus un ābeļu ziedus.

• 1902.gada ziema bija atkušņiem bagāta, kā Matīss Kaudzīte raksta: „ledaina un tāpēc ļoti slidena, tā kā braukšana pa uzpīļainiem, slīpiem ceļiem bija nereti briesmu pilna. Malka palika daudziem mežos neizvesta. Pastāvīgāks ceļa laiks neiestājās gandrīz nepavisam.

• 1906.gada pavasaris atnāca ārkārtīgi agrs un silts. Sniegs sāka kust marta vidū. Ievas un ķirši sāka ziedēt 23. aprīlī, jo gaisa temperatūra saulē bija +30. Ceriņi uzziedēja 26.aprīlī un dienu vēlāk arī ābeles. 1.maijā parādījās pat pīlādžu un 3. maijā dārza zemeņu ziedi. Pirmās avenes bija sarkanas dažas dienas pirms Jāņiem. Vasaras ābolus, īpaši baltos dzidros, ēduši jau jūlija mēneša sākumā.

• 1907.gada pavasaris bija vēls un īpaši vēss. Ledus dīķos turējās līdz maija vidum. Apsēm nosala lapas un sāka ataugt tikai ap Jāņiem.

• 1908. gadā pavasaris atkal bija ļoti vēls, lai gan viss sniegs nokusa aprīlī. Ceriņu krūmi un ķiršu koki ziedēja reizē ar ābelēm un plūmēm.

• Par 1909. gada pavasari Matīss Kaudzīte raksta šādi: „1909. gada pavasaris bija auksts, vēls un sauss ar reti pieredzētu barības trūkumu. Sakņu dārzi daudz vietās aiz sausuma un spradžiem palika gluži melni, un daži no tiem ap Jāņiem tika izarti rāceņu iesēšanai. Pēc Jāņiem sāka līt un lija veselu mēnesi bez pārtraukumiem.

• 1922. gada pavasaris bija ļoti slapjš, no lielā slapjuma sapuva ziemāji.

• 1924.gadā ledus uz Alauksta un Ineša bijis vēl 6. maijā.