Jānis Skalbe

Atmiņas rakstītas 20.gs.70. gados.

Lielie piebaldzēni

Manam tēvam Kārlim Skalbem jau no jaunības laikiem bija tuva draudzība ar Antonu Austriņu. Abi dzimuši un auguši Vecpiebalgā, viens „Kaikašos”, otrs „Incēnos”. Kopā mācījušies Vecpiebalgas draudzes skolā. Antons Autriņš bija augumā garš, īsts piebaldzēns, sirsnīgs, runāja piebaldzēnu izloksnē, liels humora cienītājs. Daudz viņš cieta savas ievainotās kājas dēļ, ko 1905. gadā pie Daugavas tilta Rīgā sašāva cara žandarmi. Ievainotās kājas dēļ viņš staigāja ar spieķi un mazliet piekliboja. Bija varens dziedātājs. Kad abi ar tēvu satikās pie mums vai citur kur, izdziedāja visas tautasdziesmas, dziedāja abi ar lielu patosu un aizrautību. Vismīļākās dziesmas viņiem tad bija „Rīgas torņa zīle”, sērīgā veclaicīgā ziņģe „Viens dārznieks kādreiz bija”, bet „Aiz ezera balti bērzi” abi rāva latgaliski.

Arī Antona brālis Pēteris, Kaikašu saimnieks, tāpat bija augumā garš. Viņš bija Tauna ezera zvejnieks, zvejoja ar tinām un zivis pārdeva.

Augumā garš bija mana tēva kaimiņš Ilzēnu Pēteris Antons, arī Siļķēnu Edvards Lācgalvs. Butleru Pēteris Lāčkājs bija garāks par visiem, kad nostājās, tad rokas bija zem ceļgaliem. Vēl jāmin arī toreizējais lielsaimnieks un tirgotājs Pēteris Avens, aktiera Harija Avena tēvs. Arī Harijs bija liels un plecīgs, sabiedrībā jautrs un patīkams.

Pazinu arī mākslinieku piebaldzēnu Kārli Miesnieku. Rīgas ielās viņš izcēlās ar savu lielo augumu, bija plecīgs. Runāja skaļi, īsteni piebaldzēniski un bieži vien lietoja itin sulīgus izteicienus, valodu mazliet stiepdams. Bieži sanāca ar viņu tikties tepat Vecpiebalgā, Kalna mājā, kad tur dzīvoja mākslinieki, jo ikreiz, būdams Piebalgā, viņš apmeklēja mūs un Saulrietus.  Kādu vasaru tur dzīvoja arī mākslinieks Indriķis Zeberiņš un, atmiņā palikusi abu mākslinieku apcelšanās, kuram labākas drēbes mugurā. Miesnieks te lietoja visu savu sulīgo izteicienu krājumu, savas drānas lielīdams. Pēdējo reizi ciemojās, kad bija jau akls, bet sievai Olgai stingri pieprasījis, ka jāapciemo Skalbe.

 Tagad kolhoza "Alauksts” garākais vīrs ir klētnieks Kārlis Dzenža, arī piebaldzēns, liels dziedātājs.