11.11.2021 13:01

Kārlis Skalbe 1938. gadā rakstīja “Neiesim garām arī Brāļu kapiem un noliksim ziedu tiem, kas krituši par tēvzemi. Man gribētos iemest kādu ziedu Daugavā, kura tik tumša tek šinīs rudens dienās, tiem, kas cīnījās viņas krastos un atdusas varbūt kaut kur bez krusta un kapa kopas.”

Šajā gadā Lāčplēša diena paies bez pulcēšanās, bez tautas kopības Daugavmalā un neskaitāmos Lāpu gājienos visā Latvijā. Tomēr mēs varam pieminēt, mēs varam apmeklēt varoņus klusās lauku kapsētās,  mēs varam aiziet pie Kārļa Skalbes vai iedegt svecīti savas mājas logā, varam sūtīt kādu ziedu Daugavas viļņos varoņu piemiņai. Lai kur arī mēs iedegtu Lāčplēša dienas liesmiņu, pieminēsim Vecpiebalgas dēlus, kuru atdusas vietas gan tepat Vecpiebalgā, gan Brāļu kapos, aizjūru zemēs un  tālos Sibīrijas sniegos.

Brāļu kapos apglabāti: Brīvības cīnītājs, Kalpaka bataljona neatkarības rotas virsleitnants  ar traģisku likteni Aleksis Pavārs. Kaujas līnijās izdzīvojušais virsnieks aizgāja bojā 1935. g. rudenī motorlaivas “Ausma” negadījumā. Pulkvežleitnants Jānis Resnais, kura veselību iedragāja pirmā Pasaules kara un atbrīvošanas cīņu laiks,  devās mūžībā, tikai reizi samīļojis savu dažas nedēļas veco dēliņu. Vecpiebalgas draudzes skolas absolvents Ansis Zeltiņš uzdienējas par pulkvedi, vada 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu un gūst savainojumus kā Ziemassvētku kaujās, tā 1917. gadā pie Lielās Juglas. Izdzīvo lielinieku gūstā 1920. gadā un vēlāk dēlam dod Nameja vārdu. Brāļu kapos atdusas arī Jānis Zikamnis, kurš Lāčplēša Kara ordeni saņem par kauju pie Viļakas 1920. g. No skolas sola Latvijas armijā brīvprātīgi 1919. g. 10. jūnijā iestājas Teodors Cukurs. Cīņā pie Bulduru tilta 1919. g. novembrī Cukurs viens no pirmajiem zem spēcīgas ienaidnieka uguns šķērso tiltu, nokļuvis pāri upei, ar labi tēmētu uguni saceļ bermontiešos apjukumu, tādējādi dodams iespēju pārējiem rotas karavīriem forsēt Lielupi. 1919. g. 18. augustā brīvprātīgi armijas aviācijas grupā iestājās Kārlis Sābulis, jaunā aviatora dzīve traģiski aprāvās 1920.g. lidmašīnas Aviatic Nr.22 avārijā Iļģuciemā.

Vecpiebalgas Jaunajos kapos atdusas Jānis Raibais, Teodora Cukura nedaudz vecākais cīņu biedrs pie Bulduru tilta. Kā vada seržants, atsitot ienaidnieka triecienu un spēcīgā ugunī pārejot pretuzbrukumā, viņš kopā ar savu vadu ieņēma ierakumus tilta galā un deva citiem iespēju turpināt pretinieka vajāšanu, bet pats šajā brīdī, ienaidnieka lodes ķerts, krita varoņa nāvē. Viņam bija 25 gadi.

Jāņa Raibā kapa pieminekļa fragments. 2021.g. 11. novembrī.

Šajos kapos, centrālās taciņas malā apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Emīls Venskis, kurš, piedalījies kaujās visā Brīvības cīņu laikā. Pēc 2. Pasaules kara deportēts un 11 gadus pavadījis izsūtījumā.

Kapa piemineklis LKOK Emīla Venskim 2021.g. 11.novembrī.

Skaists kapa piemineklis Jaunajos kapos pulkvedim Paulam Šmitam. Šmits Latvijas armijā iestājies 1919. g. 1. jūnijā un iecelts par Vidzemes papildu bataljona komandieri. 1920. g. maijā iecelts
par 4. robežsargu pulka komandieri un izpildījis šo amatu līdz pulka izformēšanai.

Piemineklis pulkvedim Paulam Šmitam 2021.g. 11. novembrī.

Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Kārļa Caunes Ziemassvētku kaujās gūtais ievainojums nav šķērslis viņa dalībai Latvijas brīvības cīņās, tomēr tas atstāj nopietnu ietekmi uz karavīra veselību un viņš nomirst 31 gada vecumā, apglabāts arī Jaunajos kapos.

Vecpiebalgas Viduskapos Šancbergu dzimtas kapavietā pieminam pulkvedi Kārli Šancbergu, kurš gan šeit nav apbedīts, taču te 1998.gada Lāčplēša dienā viņam uzstādīts piemiņas akmens. Arī Matīsa Kaudzītes skolnieks, vēlāk 4. Valmieras kājnieku pulka kapteinis Jānis Leitis atdusas šajos kapos. Pēc Pirmā pasaules kara viņš aktīvi iesaistās Vecpiebalgas pagasta dzīvē, būdams pagasta valdes priekšsēdētājs, bet otrā pasaules kara laikā, kā vācu armijas celtniecības bataljona komandieris, cenšas glābt no frontes mobilizētos novadniekus, pieņemot viņus šajā bataljonā. Čeka krietno Vecpiebaldzēnu atalgo ar izsūtījumu.

Daudzi vecpiebaldzēni, Latvijas brīvības cīnītāji miruši tālās zemēs. Klīvlendā, ASV mūža otru pusi pavadījis LKOK Alfrēds Ēbelis. Monreālā, Kanādā, brāļu kapos Rota apbedīts Latvijas brīvības cīnītājs Reinholds Veckalniņš.  Grandrapidā, Mičiganā, ASV - Latvijas brīvības cīnītājs, Latvijas armijas pulkvedis leitnants, skolotājs Rūdolfs Vēliņš. LKOK, Neatkarības cīņu dalībnieks Rūdolfs Ābeltiņš atdusas Zviedrijā. Brīvības cīņu dalībnieks, skolotājs, militārais speciālists Pēteris Breikšs 1944. gadā aizsūtīts uz Vāciju darbā Donitz ķimikāliju fabrikā, vēlāk ar ģimeni nonāk  Zēdorfas DP nometnē. Miris 1947. g. un apglabāts Zēdorfas kapos.

Daudzi neatgriežas no izsūtījuma. 1947 g.17.jūn. Kraslaga slimnīcā mirst Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, virsnieks Ēvalds Āzacs, bet 1948. gada 25. februārī Vorkutlagā LKOK Fridrihs Galiņš.

Šeit pieminēta tikai daļa no vecpiebaldzēniem, kuri gājuši cīņas par Latviju. Bet pieminot kaut vienu no viņiem, piedomāsim par tiem, kuri mums nezināmi, bet reiz gājuši ar degošu sirdi par Latviju:

Tā viņi gāja briesmās un nāvē,

It kā aiz mūžības līmeņa melna

Viņi ar bērna un pravieša acīm

Redzētu Latvijas svabados krastus.

Puķes uzzied un elpo tik mīlai:

Tiem, kuri mīlēja, nesiet šīs rozes

Tiem, kurus nemin, kam nezina vārda.” (Kārlis Skalbe)