14.04.2022 12:48

Foto_ Aivars Ošiņš

Kārlis Skalbe

LIELDIENĀS

Pumpuriem miziņa metas jau brūna,

Un no sniega ārā lien sūna.

Saule jau silda un pakalni mostas,

Zemes krūtīs knieš ziedi un skostas.

Ezeru balto krastā nes vētra,

Ceļ no sniega galviņu mētra.

Vītolam lejā zari jau sirmo,

Meklēju pakrastē vizbuli pirmo.

Lūk, zem pērnām vītušām lapām

Ziediņš jau raugās actiņām slapām.

Raušu es projām lapas ar delnu,

Redzu zemi valgani melnu.

Steidzos es sauju ar vizbuļiem pildīt:

Liekas, vēl vajag delnā tos sildīt.

Zemes pirmos, pūkainos bērnus

Meklēju, atmezdams stiebriņus pērnus.

Zemes smarža dara man prieku.

Asi un saldi tā reibina mani.

Purvā tumši skan rubeņa zvani.

Zaķīts, kūlā ierāvies, ausās,

Zāle bāž austiņas zaļas un klausās.

Pumpuru acis vēl kaujas ar miegu.

Aprīļa vējš vēl ber viņās sniegu.

Bet nevienu vairs nebaida salna,

Lieldienu saule jau līgo uz kalna. (1927.)